Šūnu sabrukšanas kodols biofarmaceitikas produktos

Šūnu izjaukšana ietver šūnu sieniņu un membrānu sadalīšanu, lai atbrīvotos intracelulāri produkti; metodes izvēlei ir jāatbilst šūnu strukturālajām īpašībām (piemēram, baktēriju peptidoglikāna sieniņām pret augu celulozes sieniņām) un īpašajām produkta prasībām.

Mehāniskās metodes balstās uz fizisku spēku un ir piemērotas scenārijiem, kuros nepieciešama augsta -efektivitāte, liela mēroga-apstrāde un kur produkts ir stabils. Ne-mehāniskās metodes izmanto ķīmiskas, fermentatīvas vai fiziskas darbības, lai maigi izjauktu šūnas, padarot tās piemērotas jutīgiem produktiem vai tiem, kas atrodas tuvu šūnu virsmai. Atlases kritērijos ir vispusīgi jāņem vērā produkta atrašanās vieta (nosakot traucējumu intensitāti), stabilitāte (lai novērstu inaktivāciju), apstrādes apjoms (rūpnieciskā salīdzinājumā ar laboratoriju) un izmaksas (piemēram, fermentatīvo metožu augstās izmaksas), galu galā panākot līdzsvaru starp efektīvu produkta izdalīšanos un bioloģiskās aktivitātes saglabāšanu.